Vārtsargs esmu es

Šummertāles mazpilsēta Šveices vidienē nav sevišķi pievilcīga – sabiedrības kontrolējošā acs ir modra, likuma roka – gara, savukārt narkotikas ir cieņā. Tikko atgriezies no cietuma, gados vēl jau- nais, vientuļais un dzīves apbružātais Kīpers «es» – stāstījumā vēsta par savu dzīvi, par vēlmi to Šummertālē atkal ievirzīt normālās sliedēs un iekļauties sabiedrībā. Viņš atrod gadījuma darbu, iemīlas o ciantē un pat aizbrauc ar mīļoto uz Spāniju, tomēr atkal un atkal ir spiests atgriezties pie pagātnes notikumiem. Romāns ir galvenā varoņa iekšējais monologs, kas, tāpat kā daudzi dzejnieka un rakstnieka Pedro Lenca teksti, veidots stāstījuma formā. Kīpers ir nerimtīgs stāstnieks, naivs un vienlaikus viltīgs šķelmis, kas balansē uz cerības un bezcerības robežas. Viņš dzīvo savos stāstos, iegrimstot tajos arvien vairāk un piedzīvojot vilšanos. Tā pama- zām noskaidrojas, kā šķietamie draugi viņu piekrāpuši un ievilkuši daudz lielākā afērā, padarot par galveno grēkāzi. Bernes šveiciešu dialektā sarakstītais, narkotiku fonā ritošais mazpilsētas stāsts «Vārtsargs esmu es» ir rakstnieka Pedro Lenca izcils literārais sniegums – pilns traģikomiskas smeldzes. Ieva Sproģe to līdzvērtīgi iztulkojusi, ļaujot personāžiem runāt viņu vecumam un sociālajai grupai atbilstošā sarunvalodas slengā. Šveicietis Kīpers tikpat labi varētu būt kāds no «Latviešu stāstus» turpinošiem personāžiem un dzīvot Latvijā.